Kanādas apdrošināšanas uzņēmums “HelloSafe” veica pētījumu par dzeramnaudām restorānos, kurā atklājās, ka ziemeļamerikāņi parasti ir dāsnākie.
ASV restorānos ir pieņemts atstāt ap 20% dzeramnaudās no rēķina, kas ir nozīmīgs ienākumu avots viesmīļiem. Tomēr šis procents var atšķirties atkarībā no atrašanās vietas, piemēram, Ņujorkā vai Kalifornijā, kur ierasti atstāj 25%. Lai gan federālais minimālais stundas darba apmaksas līmenis ir 7,25 dolāri (aptuveni 6,71 eiro), kas ASV nav īpaši augsts, dažos štatos tas var būt pat zemāks, uzskatot, ka viesmīlis gūs papildu ienākumus no dzeramnaudām.
Seko Kanāda un Meksika
Kanādieši parasti seko dāsnībai, atstājot dzeramnaudas apmērā no 15 līdz 20% no rēķina summas. Līdz ar pagājušā gada aprīli Kanādā minimālā stundas alga ir 16,65 dolāri (apmēram 15,40 eiro), bet Saskačevanas provincē tā ir zemākā, sasniedzot 14 dolārus. Attiecībā uz dzeramnaudām Meksika ieņem trešo vietu ar 15%, seko Katara un Apvienotie Arābu Emirāti ar 10 līdz 15 procentiem.
Vairākās Eiropas valstīs dzeramnaudas tiek iekļautas rēķinā. Šādas prakses piemēri ir Vācija, Šveice, Beļģija, Francija, Grieķija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Somija. Lielbritānijā viesmīlis var jautāt klientam, vai viņš vēlas pievienot dzeramnaudu, un šo summu var iekļaut gala rēķinā atbilstoši klienta vēlmei.
Ķīnā pat nosodīs
Dažādās valstīs pateicību par dzeramnaudām atstāj dažādi. Piemēram, Polijā to labāk nav vienkārši nolikt uz galda, bet gan pasniegt tieši viesmīlim vai bārmenim. Spānijā bieži rēķinu noapaļo uz augšu, piemēram, ja summa ir 23 eiro, varētu samaksāt 25 eiro.
Ir arī valstis, kur dzeramnaudas atstāšana tiek uzskatīta par nepieklājības izpausmi. Ķīnā pieticība tiek augstu vērtēta, un dāsnuma izrādīšana var būt nepieņemama. Piemēram, vietējie iedzīvotāji var negatīvi uztvert dzeramnaudu, ko atstāj viesmīlim.
Tāpat Japānā nav pieņemts atstāt dzeramnaudu, jo šeit uzskata, ka ēstuves īpašniekam pašam jāmaksā pietiekami liela alga saviem darbiniekiem. Viesmīļi var pat nesaprast klientu devīgumu un atdos lieko naudu atpakaļ. Līdzīga situācija ir arī Dienvidkorejā.
Un kā tad ir Latvijā? Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk…
